Another year without a calendar

Kāpēc vēl viens gads bez kalendāra? Tāpēc, ka viens no atmiņā paliekošākajiem notikumiem šovasar bija Prāta Vētras koncerts un viņu pēdējā albuma nosaukumu nedaudz papildinot, tas tik precīzi atspoguļo pēdējos gadus un laiku, kas sekos. Varbūt gadu, varbūt mazāk, bet varbūt arī ilgāk, to rādīs laiks. Ceļojot ilgstošu laiku, bieži vien jāpieķer sevi pie domas, kas šodien ir par dienu? Pārsvarā ne tāpēc, ka nav ko ierakstīt kalendārā, bet gan tāpēc, ka ir neliela vai liela bezrūpība, kā nu kuram un nav svarīgi, kas ir par dienu. Dienasgrāmatu neesmu rakstījusi kopš kādas 5. klases. Šeit centīšos apkopot dažādas domas, pārdomas, atskatus, mazāk izmaksu uzskaitījums, ja tas kādu interesē var pajautāt privāti. Doma par šādu pārdomu vietu radās, lai nebūtu pārāk bieži visiem interesentiem jāatbild uz vieniem jautājumiem. Kā mums iet? Ko redzējāt? To visu mēģināšu apkopot un pierakstīt šeit. Tas protams, nenozīmē, ka nevajag zvanīt vai rakstīt, vienkārši tas var saīsināt sarunu ilgumu 😀 Būs pagājis apaļš mēnesis no piedzīvojuma sākuma un domas nedaudz ir apkopotas un var padalīties ar tām.

23. augusta rītā sākās mūsu piedzīvojums un dzīve bez kalendāra. Par to tika domāts ilgu laiku gan katram atsevišķi, gan kopā. Gada sākumā viss šis likās kaut kas tāls un īstenībā arī izlidošanas priekšvakarā, apēdot svētku kebabu, nelikās, ka nākamajā dienā kaut kur dosimies. Visa nedēļa vai pat ilgāk pagāja satiekot draugus un vadājot mantas. Nezinu kā pārvācas lielas ģimenes vai dažādi citi vācēji, jo tas nemaz nav viegli. Pat, ja liekas, ka mantu ir maz, izrādās, ka tāpat kopā sanāk nepiedodami daudz kastes.

Bet nu labi, ko nu par to. Tas viss tādi neizbēgami sīkumi, kas tikai kalpo kā apliecinājums, ka notiek kustība un tas vienmēr ir labāk nekā stāvēt uz vietas.

Laižam!