Mūsu pirmais galamērķis ir Albānija. Kāpēc Albānija? Par to nekas daudz nebija zināms, bet vienmēr ir bijusi zinātkāre uzzināt, kā tur ir. Galvenais bija redzēt skaistos kalnos, kas neatpaliekot no Alpiem. Neliels spoileris, viņi tiešām ir wow un ir pavisam noteikti piedzīvošanas un apskatīšanas vērti, bet par tiem nedaudz vēlāk.
Pirmā pietura bija galvaspilsēta – Tirāna. Tā mūs sagaidīja ar pamatīgu svelmi un airbnb dzīvokli, kas bija pamatīgi noslēpies. Te mēs arī saskārāmies ar cilvēku izpalīdzīgumu, kas ieraudzīja apjukušos bez interneta esošos cilvēkus un palīdzēja atrast pareizo vietu. (Mēs pat nenojautām cik tas ir licies pašsaprotami, ka jebkurā brīdī ES valstī vari visu atrast un pieslēgties, te kamēr nav nopirkta 500 GB karte, jāmaksā 12,99 par 100 MB.)
Pati pilsēta ir kā Eiropā ierastās jaunās augstceltnes kopā ar austrumu piesitienu. Kopumā pilsētā mūsdienas mijas ar pagātni.
Viens no pirmajiem kultūršokiem bija ieejot pārtikas veikalā. Man uzreiz radās jautājums, ko mēs šeit ēdīsim. Patiesībā jau nav tik traki, taču jūs nevarat pat iedomāties cik mēs Latvijā esam priviliģēti augļu un dārzeņu daudzveidībā. Es nekad nedomāju, ka man jau otrajā dienā pietrūks Latvijas garšas. Bet nu man kā cilvēkam, kam ēdiens ir liela dzīves sastāvdaļa, nebija viegli.
Mēs no Latvijas bijām paņēmuši līdzi palielu aptieciņu, taču nedomājām, ka jau otrajā piedzīvojuma dienā tā būs jāizmanto. Mārtiņš saindējās ar ēdienu, visticamāk, ka ar gaļu. Un tas nenotika kaut kādā kaktu kafejnīcā, bet gan restorānā ar labām atsauksmēm. Par laimi jau pēc dienas bija uz kājām un gatavs doties tālāk.
Nākamo dienu pavadīju staigājot pa pilsētu. Apskatīju lielo parku, kurā var vienkārši staigāt, sportot un vakaros skatīties kino.
Pabiju arī vienā no top apskates objektiem Bunk’art 2 muzejā, kas nedaudz atgādināja mūsu stūra māju.
Tirāna radīja kontrastainu iespaidu. Dažādi cilvēki, daudz krāsu, dažādas mašīnas. Kopumā par pašu Tirānu palika labs iespaids, trīs, četras dienas ir pietiekami, lai sajustu to un nedaudz iepazītu.
Another year without a calendar 
Leave a comment