Another year without a calendar

Atbraucot uz Kuala Lumpuru bija jāpārorientējas. Sajūta kā no laukiem atbraukt uz lielpilsētu. Jāpierod pie sabiedriskā transporta un satiksmes, daudz cilvēkiem, augstceltnēm. Kā par pārsteigumu, tas izdevās diezgan ātri, jo, lai gan Lumpurā viss ir pamatīgs un liels, valda sajūta, ka šeit ir daudz vietas un neviens nevienam negāžas virsū. Pilsēta ir ļoti zaļa un ir daudz parku. Tāda sajūta, ka par katru uzcelto māju tiek iestādīti vairāki koki, jo viss kopā ļoti labi sadzīvo.

Vienā no pirmajām dienām devāmies meklēt pārtikas veikalu, kas izrādījās daudz izaicinošāk kā domāts. Nokļuvām ļoti kolorītā vietā, vairākos stāvos un ar visām iespējamām precēm sākot no paklājiem līdz zobu diegiem, taču tās pārsvarā bija vietējās preces. Šo to nopirkām un nolēmām, ka būs jāmeklē cits. Nonācām milzīgā tirdzniecības centrā, kuru beigās apmeklējām vairākas reizes. Veikals piecos vai sešos stāvos, kurā ir gan gucci, gan pull and bear, bet pats galvenais neskaitāmie restorāni un pašā lejā vesels food courts ar pasaules ēdieniem. Vēl, kas piesaistīja šajā veikalā bija dekorācijas, kas bija ļoti skaistas un greznas. Tā kā bijām tur tieši ķīniešu jaunā gada laikā, tad dekorācijas bija atbilstošā tematikā.

Laiks šeit pārsvarā bija apmācies un ik pa laikam arī lija un citreiz pat ļoti stipri lija. Varēja piedzīvot apokaliptiskos skatus. Tā bija tāda laba atelpa no karstā Bali. Un vienu dienu, kad arī šeit uzspīdēja saule, likās diezgan neizturams karstums, jo pilsētā tas viss liekas daudz trakāk nekā kaut kur pie ūdens.

Vēl Lumpuru varētu dēvēt par kondicionieru valsti, jo tie ir visur un tiek slēgti uz pilnu klapi. Varbūt tieši tāpēc sauakstējos un piecas dienas pavadīju atpūšoties un ārstējoties. Varēja daudz laika veltīt seriālu skatīšanai un grāmatu lasīšanai, kā arī pētīt, kas notiek ārā pa 27.stāva logiem. Dzīvojām viesnīcā, ar sporta zāli (kurā biju vienu reizi, pirms saslimu 😀 ), restorānu, zaļajām atpūtas vietām, darba istabām un infinity baseinu, kurā nemaz nepapeldēju, bet nekas citu reizi 😀 Izdomājām, ja reiz esam šeit tad jāpadzīvo uz pilnu klapi 😀

Lumpurā var staigāt it kā pa vienu pilsētu, bet tajā pat laikā nonākt citās zemēs un piedzīvot citas kultūras – ķīniešu, kas šeit ir 1/5 no visiem iedzīvotājiem un indiešu. Bijām gan vienā, gan otrā rajonā un bija ļoti interesanti redzēt, gan viņu ēdienus, gan citas raksturīgās iezīmes. Katru vakaru pa logu varēja redzēt salūtu, jaunais gads it kā jau iestājies, bet viņi turpināja kaut ko svinēt. Iespējams, ka cilvēki vienkārši atzīmēja katru nodzīvoto dienu. Interesanti, ka pati nonācu pie sajūtas, cik forši ir piedzīvot katru dienu, nevis gaidīt piektdienu vai kādu citu īpašāku dienu.

Nevaram īsti apgalvot, ka esam bijuši Malaizijā, jo redzējām tikai vienu pilsētu un uz salīdzinoši īsu brīdi, taču izbaudījām to kā pienākas un tā paliks atmiņā kā apmeklēšanas vērta un ļoti kolorīta. Šī bija tāda laba atgriešanās pilsētas dzīvē, tāda straujāka ar vairāk cilvēkiem, bet tajā pašā laikā laba atpūtas un atveseļošanās vieta pirms nākamā galamērķa.