Another year without a calendar

Lidojums no Vjetnamas uz Atēnām bija salīdzinoši mierīgs un kā par brīnumu nemaz tik grūts, kā lidojums uz Āziju. Šoreiz bijām gudrāki un riskējām izvēloties pēc iespējas mazāk pārsēšanās. Lidojām no Vjetnamas uz Singapūru. Lidosta bija kā liels iepirkšanās centrs ar dažādiem parkiem, fitnesa zālēm un kafejnīcām. Izrādās, ka šeit ar 6 stundām ir par maz. Nemaz netikām līdz slavenajam taureņu parkam un strūklakām, bet nekas to nākamajā reizē. Uz Atēnām lidojām ar Singapūras lēto (kas nemaz nav tik lēta) kompāniju Scoot. Diezgan episki, 12h lidojums, bez nekā, bez ekrāniem, ēdināšanas, pat ūdens bija maksas. Rēcīgi. Kā jau teicu viss izvērtās labāk kā gaidīts. No 12h lielāko daļu jeb 8h nogulējām un tad jau atlika nedaudz palasīt un paskatīties seriālu. Baigais pluss lidot naktī. Pa dienu droši vien būtu dāāāāāudz grūtāk viss šis pasākums.

Atēnas, līdz šim nebija nekādu priekšstatu par šo pilsētu. Vienīgais, kas nāca prātā grieķu dievi 😀 Izvēle par labu Atēnām krita, jo šeit ir salīdzinoši silts un nebija tik kosmiska cena atlidot kā citur Eiropā. Dzīvojām divu metro pieturu attālumā no vecpilsētas, bet tā kā mums 25 min gājiens neliekas tālu, pārsvarā pārvietojāmies ar kājām. Atēnās ir līdzīgi kā Rīgā, vecpilsēta un apkārt diezgan briesmīgas ielas, kur daudz narkomānu un bezpajumtnieku un tad atkal normāli rajoni. Var just, ka viņi ļoti cieš no visiem imigrantu pieplūdumiem. Ēkas arī visas apzīmētas ar grafiti un tāda neomulīga sajūta. Vajadzēja laiku, lai aprastu. Varēja redzēt pilsētas daudzos līmeņus un slāņus.

Atēnas ir pilsēta, kur ik uz soļa ir kādas drupas vai vēsturiska vieta. No vienas puses liekas žēl, ka kādreiz tik varena vieta ir pazaudējusi savu varenību un spozmi. Taču ir vietas par kuru spozmi rūpējas ļoti. Bijām Atēnu akropolē, kurā notiek remontdarbi, lai saglabātu senās vēstures liecības. Akropoles muzejs bija, kas ļoti iespaidīgs, kurā savijās kopā senais ar moderno, kopā radot fantastisku muzeja pieredzi. Īpaši likās, četru skulptūru speciāla apstrāde, lai apkārtējā vide neietekmētu tās. Pašā muzejā bija daudz dažādu eksponātu, un zem muzeja bija drupas no senā akropoles rajona, kuru atklāja 1997.gadā un no turienes izcēla daudzas vēstures liecības. Visādām senām skulptūrām un vāzēm atvēlēts vesels cits milzīgs muzejs, tā ka Atēnās var pavadīt daudz laika pētot senās lietas.

Kā pārsteigums manā 30. dzimšanas dienā bija brauciens, kā es to saucu, lai apskatītu daudz senākas vietas par mani. Viss brauciens bija kā sen nebijis roadtrips, ar īrētu mašīnu un mūzikas klausīšanos, kas sen nepiedzīvots. Pats brauciens bija vairāk kā 4h vienā virzienā un galamērķis bija Meteora, Grieķijas ziemeļos. Pa ceļam bija kalni ar sniegotām virsotnēm un dažas mazas pilsētiņas. Piestājām arī Delfi, kas skaitās viena no senākajām vietām Grieķijā un daži pat uzskata iespaidīgāku par Akropoli Atēnās. Un tā patiešām bija varena vieta, kalnu ieskauta, kur vēl aizvien ir saglabājies amfiteātris un stadions. Kaut kā agrāk cilvēki mācēja būvēt lietas. Pamatīgas un izturīgas.

Apskatījuši šo vietu devāmies tālāk uz galamērķi. Pilsētu, kurā ir kalnu izbīdījumi, kas izveidojušies 6 miljonus gadus atpakaļ un tas vēl nav viss, dažās no virsotnēm ir uzcelti klosteri. Tiešām maģiska un iespaidīga vieta, grūti pat iedomāties, kā agrāk notika dzīve, kad nebija ceļu un kā vispār kaut ko uzcelt šādā vietā. Nekāds baigais hikes mums nesanāca, jo nebija tā kā likās, taču kārtīgi izstaigājāmies un viss izvērtās lieliski, beigās nonācām vietā, kur mums pat bija gandrīz privāts DJ sets kalna galā 😀

Mazā pilsētiņa, kurā dzīvojām arī bija pasakaina. Jo visur kur ej, fonā var redzēt kalnus. Iespaidīgi. Nedaudz sajūta kā kādā kalnu slēpošanas ciematā, bet tomēr nedaudz savādāk. Pavadījām šeit 3 dienas un devāmies atpakaļ uz Atēnām un izbaudījām viņu maģistrāles un pēc ļooooti ilga laika tiku pie stūres un bāc, cik ļoti tas bija pietrūcis. Braukt ir kaifs. Un braukt piedzīvojumos ir vēl lielāks kaifs.

Liela daļa no kultūras protams ir ēdieni. Un šeit var piedzīvot garšu eksplozijas un dažādu kultūru ēdienus. Mums netālu no mājām bija afgāņu vieta, kur pa tiešām lētu naudu varēja baudīt gardākos rīsus un gaļas. Neiztrūkstošs ēdiens protams ir grieķu salāti, kuri katrā vietā nedaudz atšķīrās. Nogaršojām arī viņu kebabus, super labi, un musaku, tāds kā viņu sacepums. Neesmu olīvu piekritēja, taču pēdējā dienā sāku tās ēst un garšoja pat ļoti. Melnās ir ok, zaļās vēl ne. Kaut kas pārpasaulīgs bija fetas siera bumbas, kuras vienkārši izkusa uz mēles. No vienas puses var saprast, kur pazuda Grieķijas spozme, jo viņi visi chillo un dzer frapes un kafijas. No rīta, pa dienu, neviens nesteidzas. Par laiku arī nevarēja sūdzēties, jo tas bija saulains un dažreiz vēsāks, bet dažbrīd pat ļoti silts. Cilvēki silto laiku māk izbaudīt pavadot to parkos un piknikojot draugu kompānijās. Mums pavisam netālu bija parks, tad nu mēs arī baudījām saulīti dzerot aukstās lattes un lasot grāmatas. Kopumā Atēnas ir zaļa pilsēta, jo gandrīz katrā ielā ir apelsīnu vai mandarīnu koki, kas šajā laikā smaržoja debešķīgi. Augļus pirkām no piemājas onkulīša, kuram vienmēr patika pielikt vairāk nekā prasīts. 😀

Atēnās viss ir tāds mainīgs un plūstošs vienu brīdi liekas, ka esi kādā getto rajonā, bet tas tas lēnām pārtop par hipsteru rajonu un tad jau par modīgu un dārgu rajonu. Var izbaudīt dažādas sajūtu gammas. Var teikt, ka visām mājām ir balkoni, kur ir pilni ar dažādiem augiem. Mums pašiem arī bija ļoti mājīgs dzīvoklis, kuram bija liels balkons uz kura varēja baudīt visas tā priekšrocības. Vienīgais, ka bija jau atslēgta centrālā apkure un tad nu nācās iztikt ar sildītājiem, kas darbojās bieži un daudz. Cerams, ka nebūs traks elektrības rēķins. 😀 Brīvdienās vairākas ielas pārvēršas par tirgiem, kuros var nopirkt gan augļus, gan zivis. Visu ko sirds kāro. Skan mūzika un cilvēku sarunas. Ļoti patīkama atmosfēra. Viss notiek tādā rosībā un tad pēcpusdienā viss pazūd un iela tiek notīrīta un nekas neliecina, par lielo kņadu, kas valdīja pirms mirkļa.

Kaut kas Atēnās ir tāds, kas pievelk, taču tas nav tik izteikts, kā citur. Nav tā ka šī pilsēta iepatīkas uzreiz, bet jo ilgāk paliec un dzīvo, jo vairāk visa foršā ir iespējams atklāt. Ir svarīgi arī atcerēties, ka sauszemes Grieķija ir pavisam citādāka nekā salas, jo tur valda cita pasaule. Ir vērts iepazīt tās abas un paņemt sev, visu ko Grieķija spēj dot. Paši grieķi nav tik silti kā varbūt citur dienvidos, taču arī ar to var aprast un varbūt, ka tā pat ir labāk. Tā teikt tuvāk un saprotamāk.