Category: Uncategorized
-
Septiņpadsmitā un beidzamā pietura. Francija.
Nav viegli to rakstīt, taču mūsu noslēdzošā piedzīvojuma valsts ir pienākusi un tā ir Francija. (Īstenībā viņa pienāca jau divus mēnešus atpakaļ, taču kaut kā bija pagrūti uzrakstīt piedzīvoto, jo tikām ierauti atgriešanās virpulī 😀 ). Pēdējo posmu, izvēlējāmies dzīvot Tulūzā, pilsētā, par kuru līdz šim nebija nekādu priekšstatu. Apskatot bildes, pilsēta uzrunāja gan ar…
-
Sešpadsmitā pietura. Porto.
Vai jums kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka zināt, ka jums kaut kur ļoti patiks vai, ka tā konkrētā pilsēta varētu būt tā pilsēta, kurā gribētos dzīvot, kaut gan neesat nemaz tur nekad bijuši? Man tāda vieta ir Portugāle, esmu bijusi Lisabonā un Madeirā, bet jau pirms tam zināju un jutu ka tā ir mana…
-
Piecpadsmitā pietura. Grieķija.
Lidojums no Vjetnamas uz Atēnām bija salīdzinoši mierīgs un kā par brīnumu nemaz tik grūts, kā lidojums uz Āziju. Šoreiz bijām gudrāki un riskējām izvēloties pēc iespējas mazāk pārsēšanās. Lidojām no Vjetnamas uz Singapūru. Lidosta bija kā liels iepirkšanās centrs ar dažādiem parkiem, fitnesa zālēm un kafejnīcām. Izrādās, ka šeit ar 6 stundām ir par…
-
Četrpadsmitā pietura. Vjetnama.
Vjetnama vienmēr ir bijusi viena no vietām, kur noteikti gribas aizbraukt. Valsts, kurā ir unikāla daba un valda citi dzīves uzskati un ikdiena. Lai nokļūtu Vjetnamā ir jāpiesaka online vīza, pieteicām tieši pēc viņu jaunā gada, laikam pa brīvajām dienām bija iekrituši daudz pieteikumu, jo vīzas gaidījām nedēļu, kas mūsu gadījumā bija dienu vēlāk nekā…
-
Trīspadsmitā pietura. Kuala Lumpura.
Atbraucot uz Kuala Lumpuru bija jāpārorientējas. Sajūta kā no laukiem atbraukt uz lielpilsētu. Jāpierod pie sabiedriskā transporta un satiksmes, daudz cilvēkiem, augstceltnēm. Kā par pārsteigumu, tas izdevās diezgan ātri, jo, lai gan Lumpurā viss ir pamatīgs un liels, valda sajūta, ka šeit ir daudz vietas un neviens nevienam negāžas virsū. Pilsēta ir ļoti zaļa un…
-
Otrais mēnesis Indonēzijā.
Otrais mēnesis Indonēzijā ir paskrējis un gribas nedaudz atskatīties uz piedzīvoto. Šoreiz nepierakstīju pārdomas uzreiz, bet gan mēģinu atskatīties uz piedzīvoto un, kas ir tas, kas ir palicis atmiņā visspilgtāk. Pēc Ubudas pārcēlāmies uz piejūras pilsētiņu Sanuru, kas tiek dēvēta par pensionāru un ģimeņu galamērķi, jo šeit ir skaistas pludmales, velo un gājēju celiņi, kas…
-
Divpadsmitā pietura. Bali.
Mūsu ceļš līdz Āzijai bija ļoti garš un nogurdinošs. Pasakot to ir kā pateikt neko. Pirmo reizi, bet varbūt tomēr otro, savā dzīvē likās, ka nevaru sagaidīt lidojumu beigas. Ceļš likās kā mūžība. Saplānots nebija slikti, jo nebija pārāk ilgas pauzes starp pārsēšanos, taču tāpat likās traki. Sākums bija Stambulā, 2h braucām līdz lidostai, tas…
-
Vienpadsmitā pietura. Stambula.
Turcijā, jeb precīzāk Stambulā pavadījām nedaudz vairāk kā mēnesi. Stambula ir tikai neliela daļa no tā, kas ir Turcija, jo pati valsts ir milzīga un lai varētu teikt, ka ir apskatīta Turcija, te būtu jāpavada pusgads minimums. Manuprāt, Stambula ir lielisks galamērķis, lai justos nedaudz vēl kā Eiropā, bet tajā pat laikā sajustu austrumu garšu.…
-
Desmitā pietura. Amalfi piekraste.
Man šķiet, ka gandrīz katram, kuram pasaka Itālija, galvā parādās bildes ne tikai no senajām pilsētām un picu dažādības, bet arī no Amalfi piekrastes ar zilo ūdeni ar dažādām laivām gan lielākām, gan mazākām un protams krāsainajām mājiņām kalnu nogāzēs. Kādu laiku jau bija gribējies apskatīties kā tad tur īsti izskatās un tā kā bijām…
-
Devītā pietura. Roma.
Romā mēs esam bijuši katrs atsevišķi. Mārtiņš pāris gadus atpakaļ, es ļoti daudzus gadus atpakaļ, bet pēc šogad redzētajām bildēm IG, ir tāda sajūta, ka viss jau ir apskatīts 😀 Būdami Itālijā izdomājām, ka ir vērts Romu apskatīt arī kopā. 3 stundas ar autobusu vai 1-2 stundas ar vilcienu. Šoreiz izvēlējāmies nožīdot un turpceļā braukt…
Another year without a calendar 